Jaunumi

 Pirmā uniātu draudze Latgalē un acīmredzot Latvijas teritorijā vispār izveidojās Piedrujā. Šī vieta ietilpa 17. gs. magnātu Sapehu dzimtai piederošās pilsētas Drujas teritorijā, kas 1618. g. ieguva no Polijas-Lietuvas karaļa Magdeburgas tiesības. Aptuveni šajā laikā pilsētā celta uniātu baznīca. (18. gs. vidū uz akmens pamatiem tika uzcelta jauna svētā Nikolaja baznīca.) Draudzei bija arī divas kapelas, un tā ietilpa Polockas arhibīskapijas Drisas (tag. Baltkrievijas teritorija) dekanātā.
Arī nesen atrastais Krievijas Valsts vēstures arhīvā (Sanktpēterburgā) Polockas uniātu diecēzes 1680-o gadu vizitācijas materiālu fragments apliecina uniātu draudžu un baznīcu eksistenci 17. gadsimtā Poļu Livonijā. Atrastajā dokumentā uzskaitītas baznīcas un kapelas, kas pastāvējušas Latgalē (w Inflanciech) 1684. gadā. Ka pirmā minēta baznīca Jaunajā Slobodā (dokumentā arī Ludzas Sloboda, Sļadzevas Sloboda jeb Sloboda). Historiogrāfijā pastāv divas versijas, kur šī apdzīvotā vieta, acīmredzot lielākā visā Inflantijas vaivadijā 17. gs. beigās, lokalizējama mūsdienās. Pētnieki nosauc tagadējo Sļadzevas ciemu (Zilupes novada Zaļesjes pagastā) vai Pasieni (Zilupes novada Pasienes pagastā).

26. janvārī, svētdien, Pasienes svētvietā plkst. 12.00 sv. Mise un Laba Padoma Dievmātes godināšana. Sv.Mise svētceļnieku nodomos. Pēc Mises svētība slimniekiem.

Par priesteri mocekli Jāni Bikši, kura kaps atrodas Pasienes baznīcas dārzā.

Svētā Mise notika viesu muzikālā pavadījumā. Pēc Mises Aija Jermaloviča un Edijs Strušels sniedza nelielu koncertu.

26.decembrī Pasienes svētvietā plkst. 12.00 Sv. Mise un Laba Padoma Mātes godināšana! Pēc Sv. Mises koncerts plkst.13.00. Uzstāties Edijs Strušels (spēlēs) un Aija Jermoloviča (vokāls). Jau no 11.00 Adorācija un grēksūdzes iespēja. Pēc dievkalpojuma tiks pasvētīts vīns un sulas sv. ap. Jāņa evaņģēlista godam.

    (IZRAKSTS ! )     ROMAS KATOĻU BAZNĪCAS RĒZEKNES - AGLONAS DIECĒZE

           Rēzeknē, 2024. gada 27. novembrī                                   DEKRĒTS

                                                                              Par Jubilejas gada svinēšanu Rēzeknes – Aglonas diecēzē

Saskaņā ar Svētā Tēva Franciska gribu laikposms no Kunga Dzimšanas svinībām 2024.gada 24.decembrī līdz Kunga Atklāšanās svinībām 2026.gada 6.janvārī visā Baznīcā, gan Romā, gan atsevišķās diecēzēs, ir pasludināts par Jubilejas gadu ar moto Cerības svētceļnieki. Jubilejas gada svinīgs iesākums Rēzeknes – Aglonas diecēzē būs 2024.gada 29.decembrī, svētās Ģimenes svētkos, Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē sv. Mises laikā 12.00. Vieni no Jubilejas gada garīgajiem augļiem ir atlaidas, kur atklājas Dieva Tēva žēlsirdība.

Jubilejas gada laikā visas citas piešķirtās atlaidas paliek spēkā. Visi ticīgie, kas patiesi nožēlo, izslēdzot jebkādu pieķeršanos jebkādam grēkam (sal. Enchiridion Indulgentiarum , 4. izd., norm. 20, § 1) un žēlsirdības gara mudināti, kuri Svētā gada laikā ir šķīstījušies caur Grēksūdzes sakramentu un veldzēti ar Svēto Komūniju, lūgsies saskaņā ar pāvesta nodomiem, viņi varēs iegūt pilnas atlaidas no Baznīcas dārgumu krātuves, piedošanu un grēku atlaišanu, ko var iegūt arī šķīstītavā esošajām dvēselēm, veicot kādu no zemāk uzskaitītajiem darbiem:

I. Par svētceļojumiem

Ticīgie cerības svētceļnieki, varēs saņemt Svētā tēva piešķirtās jubilejas atlaidas, ja veiks dievbijīgu svētceļojumu:

uz jebkuru jubilejas svētvietu:

tur dievbijīgi piedalieties svētajā Misē; Misē, kurā tiks piešķirti kristīgās iniciācijas sakramenti (kristības, iestiprināšanas) vai Slimnieku svaidīšanas sakramentā; Dieva Vārda liturģijā; Stundu liturģija (lasījumu stunda, laudes, vesperes); Krusta ceļā; rožukronī; Akatistu himnas skaitīšanā; gandarīšnas dievkalpojumā, kas beidzas ar grēku nožēlotāju individuālu atzīšanos grēksūdzē;

Romā: apmeklējot vismaz vienu no četrām galvenajām Pontifikālajām bazilikām: Sv. Pētera Vatikānā, Vissvētākais Pestītāja Laterānā, Dievmātes Lielās, Sv. Pāvila ārpus mūriem; Svētajā zemē : apmeklēs vismaz vienu no trim bazilikām: Svētā kapa Jeruzalemē, Piedzimšanas svētnīcu Betlēmē, Pasludināšanas Nācaretē;

citos baznīcas apgabalos : Visu gadu sekojošās Rēzeknes – Aglonas diecēzes baznīcās:

Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, Aglonas Dievmātes starptautiskajā sanktuārijā, Daugavpils sv. Pētera Ķēdēs baznīcā, Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcā, Līvānu sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīcā, Preiļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcā, Dagdas Vissvētās Trīsvienības baznīcā, Nautrēnu Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcā, Krustpils Vissvētās Trīsvienības baznīcā, Viļakas Vissv. Jēzus Sirds baznīcā, Varakļānu sv. Viktora sanktuārijā, Krāslavas sv. Ludviga sanktuārijā, Viļānu svētā Krusta sanktuārijā, Pasienes Dievmātes sanktuārijā, Sarkaņu Dievmātes sanktuārijā.

Baznīcas zvans tiek uzskatīts par sava veida balsi, kas atgādina par laiku, lūgšanām, notikumiem un pat brīdina par briesmām. Pasienes baznīcas tornī pašlaik ir 4 zvani.

Visvecākais ar datējumu 1768.g. uz kura ir uzraksts par tā izgatavošanas vietu - Rīga un arī darbnīcas nosaukums. Šis zvans visticamāk kādreiz ir bijis Pasienes baznīcas torņa pulksteņa mehānismā, par ko liecina arī iedobums uz zvana ārējas puses, kas izveidojies pateicoties mehāniskiem amuriņa sitieniem pa zvana maliņu. 1818.g. aprakstā ir minēts Pasienes baznīcas pulkstenis kurā ir 2 zvani,viens no kuriem skan stundās, bet otrs signalizē par stundas ceturkšņiem.

Otrais vismazākais (svars- 39 mārciņas, ražotājs - Samgin), pašreiz skanošs zvans ir ar uzrakstiem baznīcslavu valodā un veltīts par piemiņu kādas ģimenes, mūžībā aizgājušiem ģimenes locekļiem (Ioannam, Marijai un Evgrafam). Šis zvans savulaik, tika nozagts no torņa remonta laikā, bet veiksmīgi atgriezies atpakaļ.

Metāla plāksnīte (bronza) atrasta Pasienes baznīcas dārzā 2021.g. vasarā ar uzrakstu poļu valodā. Tulkojums: Dāvinājums baznīcai, 1915.g. 20.maijā no K. Ļahoviča. Visticamāk šī plāksne bija piestiprināta pie kaut kā no koka, varbūt tā bija kāda mēbele, varbūt glezna vai kas cits, kas tika dāvināts baznīcai.

Konstance Beņislavska- dzīvoja savā Pasienes muižā. Poļu dzejniece, kurai savulaik bijis liels nopelns Pasienes cilvēku garīgās dzīves veidošanā. Viņas dzīves laikā celta  Pasienes mūra baznīca. Apglābāta zem Pasienes baznīcas velvēm. (katolis.lv)

Foto: K. Benislavska, piemiņas plāksne Pasienes baznīcā un dzejnieces grāmata, kas izdota 1776. gadā.

1911.g. Krakovā izdotajā grāmatā " Historye cudownych obrazów Najświętszej Maryi Panny w Polsce" ir aprakstīta Pasienes Dievmātes svētbilde un brīnums, kas notika 1909.gadā pateicoties lūgšanai pie šīs svētbildes. 1909.gadā astoņu gadu vecā meitene Monika Bogurdoviča saslima ar plaušu karsoni. Slimība progresēja un ārsti nedeva nekādas cerības uz izveseļošanos un prognozēja pilnīgu plaušu sadegšanu. Tad meitenes māte novēlēja savu meitenīti Pasienes Dievmātes patvērumā un no tā momenta meitenei palika vieglāk un drīzumā viņa izārstējās pilnībā.