Pirmā uniātu draudze Latgalē un acīmredzot Latvijas teritorijā vispār izveidojās Piedrujā. Šī vieta ietilpa 17. gs. magnātu Sapehu dzimtai piederošās pilsētas Drujas teritorijā, kas 1618. g. ieguva no Polijas-Lietuvas karaļa Magdeburgas tiesības. Aptuveni šajā laikā pilsētā celta uniātu baznīca. (18. gs. vidū uz akmens pamatiem tika uzcelta jauna svētā Nikolaja baznīca.) Draudzei bija arī divas kapelas, un tā ietilpa Polockas arhibīskapijas Drisas (tag. Baltkrievijas teritorija) dekanātā.
Arī nesen atrastais Krievijas Valsts vēstures arhīvā (Sanktpēterburgā) Polockas uniātu diecēzes 1680-o gadu vizitācijas materiālu fragments apliecina uniātu draudžu un baznīcu eksistenci 17. gadsimtā Poļu Livonijā. Atrastajā dokumentā uzskaitītas baznīcas un kapelas, kas pastāvējušas Latgalē (w Inflanciech) 1684. gadā. Ka pirmā minēta baznīca Jaunajā Slobodā (dokumentā arī Ludzas Sloboda, Sļadzevas Sloboda jeb Sloboda). Historiogrāfijā pastāv divas versijas, kur šī apdzīvotā vieta, acīmredzot lielākā visā Inflantijas vaivadijā 17. gs. beigās, lokalizējama mūsdienās. Pētnieki nosauc tagadējo Sļadzevas ciemu (Zilupes novada Zaļesjes pagastā) vai Pasieni (Zilupes novada Pasienes pagastā).