Jaunumi

Baznīcas zvans tiek uzskatīts par sava veida balsi, kas atgādina par laiku, lūgšanām, notikumiem un pat brīdina par briesmām. Pasienes baznīcas tornī pašlaik ir 4 zvani.

Visvecākais ar datējumu 1768.g. uz kura ir uzraksts par tā izgatavošanas vietu - Rīga un arī darbnīcas nosaukums. Šis zvans visticamāk kādreiz ir bijis Pasienes baznīcas torņa pulksteņa mehānismā, par ko liecina arī iedobums uz zvana ārējas puses, kas izveidojies pateicoties mehāniskiem amuriņa sitieniem pa zvana maliņu. 1818.g. aprakstā ir minēts Pasienes baznīcas pulkstenis kurā ir 2 zvani,viens no kuriem skan stundās, bet otrs signalizē par stundas ceturkšņiem.

Otrais vismazākais (svars- 39 mārciņas, ražotājs - Samgin), pašreiz skanošs zvans ir ar uzrakstiem baznīcslavu valodā un veltīts par piemiņu kādas ģimenes, mūžībā aizgājušiem ģimenes locekļiem (Ioannam, Marijai un Evgrafam). Šis zvans savulaik, tika nozagts no torņa remonta laikā, bet veiksmīgi atgriezies atpakaļ.

Metāla plāksnīte (bronza) atrasta Pasienes baznīcas dārzā 2021.g. vasarā ar uzrakstu poļu valodā. Tulkojums: Dāvinājums baznīcai, 1915.g. 20.maijā no K. Ļahoviča. Visticamāk šī plāksne bija piestiprināta pie kaut kā no koka, varbūt tā bija kāda mēbele, varbūt glezna vai kas cits, kas tika dāvināts baznīcai.

Konstance Beņislavska- dzīvoja savā Pasienes muižā. Poļu dzejniece, kurai savulaik bijis liels nopelns Pasienes cilvēku garīgās dzīves veidošanā. Viņas dzīves laikā celta  Pasienes mūra baznīca. Apglābāta zem Pasienes baznīcas velvēm. (katolis.lv)

Foto: K. Benislavska, piemiņas plāksne Pasienes baznīcā un dzejnieces grāmata, kas izdota 1776. gadā.

1911.g. Krakovā izdotajā grāmatā " Historye cudownych obrazów Najświętszej Maryi Panny w Polsce" ir aprakstīta Pasienes Dievmātes svētbilde un brīnums, kas notika 1909.gadā pateicoties lūgšanai pie šīs svētbildes. 1909.gadā astoņu gadu vecā meitene Monika Bogurdoviča saslima ar plaušu karsoni. Slimība progresēja un ārsti nedeva nekādas cerības uz izveseļošanos un prognozēja pilnīgu plaušu sadegšanu. Tad meitenes māte novēlēja savu meitenīti Pasienes Dievmātes patvērumā un no tā momenta meitenei palika vieglāk un drīzumā viņa izārstējās pilnībā.

+

Baznīcas griesti apgleznoti ar pedagoģijas emblēmām, un katrai emblēmai ir savs vēstījums un nozīme.
Šim emblēmu ciklam bijuši svarīga loma dominikāņu mūku izglitošanā un viņu sagatavošanā misijas darbam daļēji pagāniskajā vidē.

 Inspirācijai un kompozīciju aizguvei pagaidām vēl nenoskaidrots emblēmu cikla sastādītājs un arī tā gleznotājs.

Anonīma gleznotāja metode liecina par 17.-18. gadsimtā tradicionālu uz kaļķa apmetuma veiktu profesionālu darbu. Pasienes baznīcas griestus rotā 20 emblēmas, kas veido konceptuāli vienotu didaktisku sižetu ansambli.

Vēlos pastāstīt vismaz par dažiem.

Via ad vitam. Šaurais tikumības ceļš ved kalnā, kur atrodas kapela. Saule pāri kapelai un dievnamam izlej Dieva žēlastības gaismu un palīdz ticīgajam sekot glābjošajai atdzimšanai Debesīs!

Monstratur in undis (Tā viņa labāk redzama). Izzinošs atspīdums- līdzīgi saules atspīdumam ūdenī Dieva darbi redzami gan debesīs, gan arī virs zemes.

Uz galda novietots līmeņrādis (svērtenis). Simboliskā attēla pamatdoma -Judico non judicor (Tiesāt, bet netikt tiesātam)- mudina uz taisna ceļa gājumu, gudri balansējot starp viltus mācībām.

Valdnieka kronis. Personificē valdnieka varu un slavu, kuras prestižajā ēnā dominikāņu mūki uzturējās, strādāja un saņēma atbalstu savam misijas darbam. Bet ir viedoklis, ka tas ir zemē nokrītušais kronis. "Tollat qui te non noverit (Kurš zina,tas tevi neņems)"- brīdinājums vai aicinājums apzināties varas smagumu un netiekties pēc tās.

Divas kartes.1916.g. karte, kur parādīta poļu tautības izplatība apkārt tagadējai Polijas valstij un Poļu Inflantijas karte 1879.g., kurā atzīmēta Pasiene- Posin. Zilā bultiņa norāda uz Pasienes atrašanās vietu.

Senāk svinot svētkus vai atzīmējot kādu svarīgu notikumu māju vai baznīcu dekorēja ar zaļiem zariem, zaļumiem vai bērzu jauniem kokiem. Baznīcās jo īpaši, populāra bija vītņu pīšana, ar tām dekorēja gan altārus, gan svētbildes. Īpaši iespaidīgi izskatījās vītnes, kas karājas no baznīcas griestu augstumiem,piešķirot baznīcas telpai īpašu atmosfēru un smaržu.

 Priekšmetu nodošana notika ar Rīgas bīskapa svētību. Briģu baznīca ar cara valdības pavēli 1866.g. bija atņemta no Romas katoļu draudzes un pārveidota par pareizticīgo baznīcu, viss katoļu inventārs tolaik no turienes tika izvākts.

(Priekšmetu saraksts ir latīņu valodā.)

Viena no nošu grāmatām piederēja ērģelniekam Janam (Ivanam) Gusakam (viņa personīgais paraksts, 1914. g.), uz otras grāmatas labi redzams baznīcas zīmogs.