Baznīcas zvans tiek uzskatīts par sava veida balsi, kas atgādina par laiku, lūgšanām, notikumiem un pat brīdina par briesmām. Pasienes baznīcas tornī pašlaik ir 4 zvani.

Visvecākais ar datējumu 1768.g. uz kura ir uzraksts par tā izgatavošanas vietu - Rīga un arī darbnīcas nosaukums. Šis zvans visticamāk kādreiz ir bijis Pasienes baznīcas torņa pulksteņa mehānismā, par ko liecina arī iedobums uz zvana ārējas puses, kas izveidojies pateicoties mehāniskiem amuriņa sitieniem pa zvana maliņu. 1818.g. aprakstā ir minēts Pasienes baznīcas pulkstenis kurā ir 2 zvani,viens no kuriem skan stundās, bet otrs signalizē par stundas ceturkšņiem.

Otrais vismazākais (svars- 39 mārciņas, ražotājs - Samgin), pašreiz skanošs zvans ir ar uzrakstiem baznīcslavu valodā un veltīts par piemiņu kādas ģimenes, mūžībā aizgājušiem ģimenes locekļiem (Ioannam, Marijai un Evgrafam). Šis zvans savulaik, tika nozagts no torņa remonta laikā, bet veiksmīgi atgriezies atpakaļ.

Metāla plāksnīte (bronza) atrasta Pasienes baznīcas dārzā 2021.g. vasarā ar uzrakstu poļu valodā. Tulkojums: Dāvinājums baznīcai, 1915.g. 20.maijā no K. Ļahoviča. Visticamāk šī plāksne bija piestiprināta pie kaut kā no koka, varbūt tā bija kāda mēbele, varbūt glezna vai kas cits, kas tika dāvināts baznīcai.

Konstance Beņislavska- dzīvoja savā Pasienes muižā. Poļu dzejniece, kurai savulaik bijis liels nopelns Pasienes cilvēku garīgās dzīves veidošanā. Viņas dzīves laikā celta  Pasienes mūra baznīca. Apglābāta zem Pasienes baznīcas velvēm. (katolis.lv)

Foto: K. Benislavska, piemiņas plāksne Pasienes baznīcā un dzejnieces grāmata, kas izdota 1776. gadā.